Divtūkstošo gadu labākie albumi

Divtūkstošajos, vai laikā starp 2000. un 2009. gadu, daudzi uzstāja, ka albums mirst, vai arī jau ir miris, krītot par upuri MP3, iPod un pirātiskām lejuplādēm. Bet notika pretējais: mākslinieki dubultoja uz šā formāta liktas likmes un radīja renesansi mūzikā, caur lielajos formātos ierakstītajiem skaņdarbiem. Divtūkstošo gadu noteicošas mūzikas žanrs bija hiphops, kura spilgtāk pārstāvēja Jay-Z un Eminems. Rokmūzika šajā desmitgadē piedzīvoja daudzus interesantus eksperimentus, no kuriem lielākā ietekme bija White Stripes un Radio Head.

Eminema The Marshall Mathers LP ir psihodrāmas meistardarbs, kurā mākslinieks repo par savu slavenības statusu un no tā izrietošo atsvešinātību, vardarbīgām fantāzijām, atkarību no narkotikām, Britniju Spīrsu, Fredu Dērstu un daudz ko vēl. Šis 18 dziesmu albums nostiprināja Eminema pozīcijas kā desmitgades fascinējošākajam popmūziķim un inovatīvāko balsi hiphopā. Lipīgu popa melodiju piekritējus piesaistīja The Real Slim Shady, bet rūdīti hiphopa fani prata novērtēt iespaidīgo rīmēšanas virtuozitāti, kāda ir dzirdama Stan, Kim un The Way I Am.

Pēc pasaules uzmanības notveršanas ar savu iepriekšējo albumu White Blood Cells, White Stripes līderi Džeks un Mega Vaiti, pārspēja paši sevi ar savu jauno disku Elephant. Albumā bija dzirdami karstasinīga roka dārdoņa, kāda citas grupas būtu izdzinusi no radio aprites uz pagrīdi, bet White Stripes nebija kā citas grupas. Mežonīgi godīgā manierē, Džeks Vaits dalās ar dziesmām par divu pusaudžu mīlestību, laulību, norobežošanos no apkārtējās pasaules un tai sekojošo nespēju glābt kopdzīvi. Tas ir skumjš stāsts, par ģitārista Džeka un bundzinieces Megas šķirto laulību un tās atstāto brūču dzīšanu. Džeka ģitārspēles virtuozitāte, nepieradinātais vokāls, un apskaužami lipīgas melodijas padara šo ierakstu par tūlītēju rokmūzikas klasiku.

Vairākiem Jay-Z albumiem ir spēcīgs konteksts, kādā tie ir ierakstīti un kāds atspoguļojās tā skanējumā. Ir albumi, kas ierakstīti kopā ar rokmūziķiem un reperiem. Tādi, kas ierakstīti, māksliniekam uz laiku atvadoties no mūzikas un atgriežoties pēc ilgstošas prombūtnes. The Blueprint nebija nekāda fona trokšņa. Pasaules labākais reperis bija izrāvies no ķēdēm, izsalcis un gatavs ierakstīt savu visu laiku veiksmīgāko albumu. Albumā visvairāk izceļas repera muzikalitāte: peldošs rindu plūdums, zemi un augsti toņi balsī un, to meistarīgi papildinoša, sarežģīta melodija.

Radiohed intervijās ir atzinuši, ka Kid A albuma ierakstīšana, viņiem asociējas ar milzīgu dzēšgumiju, ar kuru viss bija jāizdzēš un jāsāk no sākuma. 2000. gadā izlaistā ieraksta tekstūra un struktūra atteicās no visa, kas tobrīd rokmūzikā stagnēja un klausītājiem bija piegriezies kā dažādu ģitāru mainīšana viena albuma dziesmām un dziesmu struktūra: pants – piedziedājums – pāreja.

Apvienība radīja slīdīgi elektroniskas un eliptiskas ilgas, kuras vokālists Jorks izpildīja bezrūpīgi dungojot. Rezultāts bija tā gada dīvainākais albums, grupas, kura, ar savu iepriekšējo albumu OK Computer, sevi jau bija pieteikuši kā modernā roka Bītlus, izpildījumā. Tikai desmit mēnešus dziļi jaunajā tūkstošgadē, Radiohead radīja desmitgades ietekmīgāko rokmūzikas albumu, iebetonējot jaunus, uz primitīva un drūma cilvēcīguma balstītus, pamatus turpmākajai rokmūzikai.