70. gadu labākie albumi

Septiņdesmitajiem ir slikta slava: šis laiks ir iesēdies atmiņās kā desmitgade, kurā, tika radīti disko mūzikas paši bezgaumīgākie piemēri. Tomēr šis laiks ir atbildīgs par daudz vairāk, kā tikai poliesteru un vizuļiem. 70. gados popularitātē ieskrējās dziesminieki, dziedātāji, kas paši sacer savu dziesmu tekstus un mūziku. Tā arī ir dekāde, kurā dzima britu pankroks, regejs iefiltrējās meinstrīmā un rokmūziķi veiksmīgi pārņēma stafeti no saviem sešdesmito gadu priekštečiem, ierakstot daudzus kulta albumus.

1977. gada Sex Pistols ieraksts Never Mind the Bollocks (отличный сайт) ir apvienības vienīgais albums, un būtu pārsteidzoši, ja britu panki noturētos kopā pietiekoši ilgi, lai ierakstītu vēl vienu plati. Katram mārketinga trikam ir derīguma termiņš un Sex Pistols tas bija pavisam īss. Saukti gan par rokmūzikas glābiņu no stagnācijas, gan par žanram apkaunojošu karikatūru, Sex Pistols, savas īsās pastāvēšanas laikā, paspēja atstāt paliekošas pēdas mūzikas vēsturē un Never Mind the Bollocks, par vienu no ietekmīgākajiem ierakstiem. Šo albumu var izbaudīt arī klausītāji ārpus panku kultūras, ja tiem izdodas ignorēt izpildītāju amatierismu un ar atvērtu sirdi novērtēt apvienības nepiespiesto piegājienu dzēlīgajam žanram.

Ja Sex Pistols ir panku kultūras neatšķaidītā, kodīgā esence, tad The Ramones 1976. gada debijas albums Ramones ir tās noslīpēts dimants. Leģendārajā platē iedziedātas dziesmas par saldu pusaudžu mīlestību (I Wanna Be Your Boyfriend) un tās otru pusi (I Don’t Wanna Walk Around With You), bandu noziegumi (53rd & 3rd) un B klases Holivudas šausmens (Chain Saw). Džonija asie ģitāras rifi, Džoija gaudojošais vokāls kopā ar pārliecinošo basģitārista Dī Dī un bundzinieka Tomija ritmu, veido pārliecinošu un unikālu skanējumu, tādēļ straujā Hey! Ho! Let’s Go! joprojām ir panku kultūras himna.

Nav neviena ieraksta, kas līdzinātos Pink Floyd – Dark Side of the Moon, ne pirms tā iznākšanas 1973. gadā, ne kopš tās. Tas ir viens no ierakstiem, kas eksistē pats savā kategorijā un katrs tā ierakstīšanas aspekts – dziesmu rakstīšana, producēšana, skaņu inženierija – ir atstājis nedzēšamas pēdas mūzikas industrijā. Šī plate atzīmēja nozīmīgu virziena maiņu Pink Floyd daiļradē, lielā mērā dēļ apvienības šķiršanās no tās galvenā dziesmu autora Sida Bareta. Sida pieaugošās psihiskās problēmas kalpoja par galveno iedvesmas avotu Dark Side of the Moon tapšanā, kurā mūziķi apcer tādas tēmas kā prāta aptumsums, laika ritējums, konflikts un nāve.

Saukt Led Zeppelin – Led Zeppelin IV plati par labāko ierakstu hārdroka vēsturē nav īsti pareizi tikai tā iemesla dēļ, ka tas ir daudz vairāk, kā tikai hārdroka albums vien. Ģitārista un producenta Džimija Peidža vadītā apvienība, vienmēr ir gājusi pa progresīvā roka (Stairway to Heaven), viduslaiku folka (The Battle of Evermore), psihadelisko ballāžu (Going to California) un tiem raksturīgā elektriskā blūza (Rock and Roll, Black Dog, Four Sticks, When the Levee Breaks) robežu. Visi platē ierakstītie skaņdarbi ir kļuvuši par rokmūzikas klasiku un Led Zeppelin IV – par vienu no labākajiem rokmūzikas albumiem visā tās vēsturē.

Informācija iegūt no www.fixdengi.com.